Ventilācija
Cilvēka labsajūtas galvenais nosacījums - svaigs gaiss elpošanai.
Mūsdienās cilvēki līdz pat 90% diennakts pavada slēgtās telpās, kas svaiga gaisa piegādi padara jo īpaši nozīmīgu. Atcerēsimies, ka bez ēšanas cilvēks var izdzīvot pat vairākas nedēļas, bez ūdens nedēļu, bet bez gaisa tik dažas minūtes!
- Fizioloģiski nepieciešamā skābekļa daudzuma piegādei pietiktu ar 1 m3/h (0.3 l/s) svaigā gaisa, bet tad mums būtu jālieto skafandri, kuros šis gaisa daudzums būtu ievadadīts tieši.
- Latvijas Būvnormatīva LBN 231-15 noteiktas svaiga gaisa padeves absolūtais minimums telpās, kur vienīgais gaisa piesārņojuma avots ir cilvēks, - 15 m3/h vienam cilvēkam, kas atbilst Eiropas standartā EN 13779 noteiktajai - zemai, bet pieņemamai telpas gaisa kvalitātei.
- Atbilstoši SNiP normatīviem svaigā gaisa padeve nedrīkstēja būt mazāka par 20 m3/h vienam cilvēkam.
- Ziemeļamerikas ASHRAE standarts 62-1999 “Ventilation for Acceptable Indoor Air Quality” nosaka svaiga gaisa padevi biroju telpās 36 m3/h (10 l/s) vienam cilvēkam.
- Vācijas standartā DIN 1946 Teil 2 01-94 A klases biroju telpās jānodrošina svaiga gaisa padeve 60 m3/h vienam cilvēkam.
- Jāņem vērā, ka telpās, kur atļauta smēķēšana, svaiga gaisa padeves norma strauji palielinās pat līdz 115 m3/h vienam cilvēkam. Līdzīgi svaiga gaisa padeve jāpalielina, ja bez cilvēkiem telpās atrodas vēl kādi gaisa piesārņojuma avoti.
Ventilācijas sistēmu uzdevums ir izvadīt no telpām piesārņoto gaisu un piegādāt svaigu, filtrētu gaisu, pēc nepieciešamības piesildot āra gaisu.
Ventilācijas sistēmas projektējam, izbūvējam un nododam klientam saskaņā ar Eiropas un Latvijas standartiem.
Valdes priekšsēdētāja prof. Artura Lešinska lekcija "Ventilācijas sistēmu klasifikācija", semināra ietvaros, kas norisinājās Elektrum Energoefektivitātes centrā.
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu un publiskajās ēkās. Projektēšanas uzdevums. (11.10.2016)