EN
 

Enerģijas pieprasījuma līdzsvarošana, ieviešot augsta līmeņa pārvaldības sistēmu ēkas vadībai, enerģijas uzkrāšanai un enerģijas apmaiņai, balstoties uz enerģijas tirgus dinamiku un īslaicīgu parametru manipulācijām klimata uzturēšanas sistēmās.

31.03.2021

31.03.2021.

2021.gada pirmā ceturkšņa laikā Lafivents pētnieki ir strādājuši pie pētījuma par ēku vadības un automatizācijas sistēmas īslaicīgas iespaidošanas ietekmi uz ēkas enerģijas izmaksām, lēmuma pieņemšanu balstot uz vēlamā klimata parametriem un aktuālajiem enerģijas tarifiem biržā. Pētījuma laikā veicām arī aprēķinus, kā izmainīsies enerģijas izmaksas testa ēkā, ja telpās tiks uzturēti 22 grādi. Papildus tam aprēķinājām enerģijas izmaksu ietaupījumu, ja ēkas vadības un automatizācijas sistēma pārvaldīs inženiersistēmas saskaņā ar elektrības biržas tarifa izmaiņām – kad tarifs ir augstāks, iekārtu slodze tiek samazināta, kad tarifs ir zems, iekārtas strādā ar ierasto slodzi.

Paveikta ēkas enerģijas izmaksu samazināšanai paredzēta programmnodrošinājuma izstrāde, integrējot reāllaika enerģijas biržas tarifus, ēkas enerģijas patēriņa datus, ēkas vadības un automatizācijas sistēmas nepieciešamos datu punktus, un esam uzsākuši programnodrošinājumu pārbaudīt testa ēkā.

Esam priecīgi paziņot, ka publikācija “Analysis of Latvian Households Potential Participation in the Energy Market as Prosumers”, kuru gatavojām kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, ir apstiprināta publicēšanai žurnālā “Clean Technologies”. Publikāciju būs iespējams atrast Web of Science datu bāzē.

 




 

30.12.2020.

2020. gada noslēgumā esam izstrādājuši pētījumu par ēku energopieprasījuma izlīdzināšanu, izmantojot ēku enerģijas patēriņa simulācijas programmu IDA ICE un veicot reālus mērījumus, rezultātā iegūstot dažāda tipa ēku energoatkarīgo procesus ietekmējošos faktorus. Pētījuma ietvaros analizējām tipveida ēkas enerģijas patēriņu, par pētāmo objektu izvēloties kravas automašīnu servisu. Veicām objekta apmeklējumu, lai iepazītos ar inženiersistēmām un ēku, veicām darbinieku anketēšanu, lai izprastu enerģijas patēriņa paradumus, ieguvām un analizējām elektroenerģijas un siltumenerģijas vēsturiskos patēriņa datus, kā arī ieguvām un izpētījām ēkās rasējumus. Šo visu informāciju apkopojām un integrējām IDA ICE simulācijas programmā, kurā simulējām enerģijas patēriņa un iekštelpu klimata izmaiņas ēkā. Iegūtie rezultāti palīdzēja definēt tipveida ēku energoatkarīgo procesu ietekmējošos faktorus. Pētījuma noslēgumā, veicot literatūras analīzi, tika noteiktas metodes, kā Latvijā ir iespējams izlīdzināt elektroenerģijas pieprasījumu.

2021. gada pirmajos trīs mēnešos aktīvi strādāsim pie pētījuma par ēku vadības un automatizācijas sistēmas īslaicīgas iespaidošanas ietekmi uz ēkas enerģijas izmaksām, lēmuma pieņemšanu balstot uz vēlamā klimata parametriem un aktuālajiem enerģijas tarifiem biržā, kā arī turpināsim darbu pie programmnodrošinājuma izstrādes, kas palīdzēs samazināt ēkas enerģijas izmaksas un kurā būs integrēti reāllaika enerģijas biržas tarifi, ēkas enerģijas patēriņa dati un ēkas vadības un automatizācijas sistēmas datu punkti.

Publikācija “Potential of end-user electricity peak load shift in Latvia”, kuru gatavojām kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvjiem, ir pieņemta publicēšanai zinātniskajā žurnālā “Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” un tiks publicēta 2021. gadā.



 

30.09.2020.

Pēdējo mēnešu laikā esam izstrādājuši pētījumu par mājsaimniecību, publisko ēku un ražošanas uzņēmumu dalību enerģijas tirgū. Pētījuma laikā tika noskaidrota trīs dažādu valstu pieredze ražojošo patērētāju iesaistīšanai vietējā enerģijas tirgū – tika analizēti likumdošanas akti, kā arī apskatīti pozitīvie piemēri, no kuriem citas valstis, t.sk. Latvija, var mācīties. Pētījuma gaitā tika izpētīti Latvijas likumdošanas akti, kas ietekmē enerģijas tirgu, kā arī sniegtas rekomendācijas, ko varētu mainīt, lai palielinātu ražojošo patērētāju īpatsvaru. Pētījuma turpinājumā tika analizēta Latvijas patērētāju dalība enerģijas tirgū, kā arī noteikts pasīvo enerģijas patērētāju potenciāls kļūt par ražojošajiem patērētājiem. Noslēgumā tika apkopoti ieguvumi, kurus Latvija varētu gūt, ja ražojošo patērētāju skaits enerģijas tirgū palielinātos, kā arī tika analizēts, kā potenciāli varētu mainīties enerģijas tarifs.

Papildus pētījuma izstrādei esam turpinājuši darbu pie programmnodrošinājuma izstrādes, kā arī esam iesākuši tipveida ēkas simulācijas moduļa izstrādi IDA ICE programmā. Plānojam, ka tuvāko mēnešu laikā būsim pabeiguši tipveida ēkas enerģijas patēriņa simulācijas iepriekš minētajā programmā, kā arī būsim iesākuši pētījuma izstrādi par ēku vadības un automatizācijas sistēmas īslaicīgas iespaidošanas ietekmi uz ēkas enerģijas patēriņa izmaksām.


 

09.07.2020.

Pēdējo mēnešu laikā esam aktīvi strādājuši pie mājsaimniecību, sabiedrisko ēku un ražošanas uzņēmumu enerģijas patēriņa datu apstrādes un analīzes. Esam secinājuši, ka Latvijā elektroenerģiju visvairāk patērē sabiedriskās ēkas, savukārt siltumenerģiju visvairāk patērē mājsaimniecības, bet vismazāk – ražošanas uzņēmumi.

Esam iesākuši analizēt Latvijas likumdošanas aktus un citus informācijas avotus, kas saistīti ar enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī agregātoriem, un ieguvuši pirmos secinājumus – esošā situācija Latvijā paredz, ka mājsaimniecības var ražot elektroenerģiju, piemēram, izmantojot saules paneļus, un var to izmantot pašpatēriņam vai var nodot tīklā, lai izmantotu vēlāk. Šāda risinājuma pielietošana lielā patērētāju mērogā varētu veicināt elektroenerģijas pieprasījuma līdzsvarošanu “pīķa” stundās.

 

Esam sākuši darbu pie programmnodrošinājuma, kas, izmantojot enerģijas patēriņa datus, ēku vadības un automatizācijas sistēmas datus, kā arī aktuālos elektroenerģijas biržas tarifus, veicinās enerģijas patēriņa izmaksu samazināšanu. Līdz šim esam izstrādājuši dažādus enerģijas patēriņa analīzes moduļus, kas ļaus ātri identificēt vietas, kur enerģija ir pārtērēta, līdz ar to, samazinot enerģijas patēriņu, būs iespēja samazināt enerģijas izmaksas.

Tuvāko mēnešu laikā plānojam noteikt, vai Latvijas mājsaimniecības, sabiedriskās ēkas un ražošanas uzņēmumi darbojas enerģijas tirgū tikai kā patērētāji vai arī kā ražojošie patērētāji. Tas ļaus turpināt pētījumu, analizējot, kādi ierobežojumi un veicinošie faktori ietekmē ražojošo patērētāju atrašanos Latvijas elektroenerģijas tirgū.


 

31.03.2020

Pēdējo mēnešu laikā esam sākuši izstrādāt pētījumu par Latvijas siltumenerģijas un elektroenerģijas pieprasījuma dinamiku. Esam ieguvuši datus par enerģijas pieprasījumu Latvijā, tāpēc tagad varam veikt datu apstrādi un analīzi, lai noskaidrotu, kā laika gaitā ir mainījies enerģijas pieprasījums un vai vēsturiski ir novērojamas tendences, kas ļautu prognozēt pieprasījuma izmaiņas nākotnē. Esam definējuši mājsaimniecību enerģijas patēriņu ietekmējošos paradumus un izanalizējuši, kā mainīsies enerģijas pieprasījums, ja esošie paradumi tiks mainīti. Pētījuma laikā tika secināts, ka plānveidīga mājsaimniecību paradumu maiņa var samazināt enerģijas pieprasījumu „pīķa” stundās.

Esam noskaidrojuši dažādu kategoriju sabiedrisko ēku raksturīgos iekārtu darba laikus un tuvāko mēnešu laikā apkoposim informāciju par sabiedrisko ēku raksturīgajām iekārtām un to jaudām. Tas ļaus aprēķināt, kā izmainīsies enerģijas pieprasījums, ja tiks izmainīti iekārtu darbības laika grafiki.

Lai noteiktu ražošanas uzņēmumu potenciālu ietekmēt enerģijas pieprasījumu iekārtu darbības laika grafiku optimizēšanas rezultātā, esam noteikuši potenciālos informācijas avotus, kas ļaus noskaidrot ražošanas uzņēmumu iekārtu jaudu un to darbības režīmus, lai būtu iespējams veikt nepieciešamos aprēķinus.

___________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

02.01.2020.

       Enerģētikas un transporta kompetences centrs (ETKC) īsteno projektu Nr.1.2.1.1/18/A/001 no 2019. gada 1.aprīļa līdz 2021.gada 31. decembrim. ETKC izvēlētā viedās specializācijas joma ir viedā enerģētika, kurā ietilpst trīs pētniecības apakšvirzieni: Viedā enerģētika vispārīgie jautājumi, Viedās inženiersistēmas un enerģijas ražošanas risinājumi, Viedā enerģētika un transports. Kopējais ERAF atbalsta apjoms ETKC projektam sastāda 4 708 111.50 EUR. SIA Lafivents sākot no 2020. gada 2. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam piedalās ETKC projektā ar pētījumu “Enerģijas pieprasījuma līdzsvarošana, ieviešot augsta līmeņa pārvaldības sistēmu ēkas vadībai, enerģijas uzkrāšanai un enerģijas apmaiņai, balstoties uz enerģijas tirgus dinamiku un īslaicīgu parametru manipulācijām klimata uzturēšanas sistēmās”. Pētījuma mērķis ir noskaidrot ēku enerģijas izmaksu samazināšanas potenciālu, iepazīstoties ar Latvijas siltumenerģijas un elektroenerģijas pieprasījuma dinamiku dažādos laika posmos, atrodot metodes, kā optimizēt energopieprasījumu, izstrādājot programmnodrošinājumu, ar kuru iespējams sekot līdzi enerģijas tirgus izmaiņām un ēkas enerģijas pieprasījuma tendencēm un paredzēt ietaupījumu, veicot īslaicīgas ēku vadības un automatizācijas sistēmas manipulācijas, izmantojot ēkas spēju uzkrāt enerģiju būvkonstrukcijās un citas metodes. Pētījuma rezultātā izstrādātais rīks ļaus samazināt enerģijas izdevumus ēkās, kurās atrodas lieli enerģijas patērētāji, piemēram, dzesēšanas iekārtas, kurās jau ir vai ir potenciāls uzstādīt akumulācijas tvertnes vai akumulatorus un kuru enerģijas izmaksas ir atkarīgas no cenu svārstībām tirgū. Rīka potenciāls ir izmantojams biroja ēkās, veselības centros, ražošanas uzņēmumos, izglītības iestādēs, vienīcās un citos objektos.