30.04.2024
Ir noslēdzies pētījums "Datu monitoringa algoritmu izveide enerģijas patēriņa samazināšanai ēkām, ņemot vērā komforta parametrus un cilvēku produktivitāti".
Pētījuma ietvaros tika realizēta efektīva sadarbība ar Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta pētniekiem (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātes pētniekiem (RSU). Sadarbības ietvaros tika realizēts pētījums par Latvijas publiskas ēkas siltumenerģijas, elektroenerģijas patēriņa un tā optimizācijas stratēģiju, un iekštelpu klimata simulēšanu, izmantojot EnrgyPlus un IDA ICE datorprogrammas, produktivitātes un energoefektivitātes teorētiskajiem un eksperimentos balstītiem modeļiem, kā arī izstrādātas trīs publikācijas.
Publikācijā “Possibilities of balancing buildings energy demand for increasing energy efficiency” ir veikta tipveida ēku pieprasītā enerģijas patēriņa balansēšanas iespēju analīze ar mērķi celt to energoefektivitāti. Tiek analizēta simulāciju izmantošana enerģijas optimizācijai, ņemot vērē ēkas kopējo siltuma, dzesēšanas un elektrības patēriņu, temperatūras, gaisa un siltuma plūsmu apmaiņu starp zonām, un citu faktoru ietekmi uz simulācijas modeli. Publikācijā “Assessment of HVAC performance and savings in office buildings using data-driven method” ir veikta tipveida teorētiska un testa biroja ēkas apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu efektivitātes izvērtēšana izmantojot dinamiskos datos balstītu metodoloģiju. Tika veikta energopatēriņu ietekmējošo faktoru izpēte un prioritāra klasifikācija, datu ievākšana un monitorēšana, digitālo dvīņu izveide un simulācija, rezultātu validācija un interpretācija.
Publikācijā "Changes in work environment parameters in relation to the comfort and factors influencing productivity of office workers: comprhensive literature review" ir veikta ēkas lietotāju labsajūtu un produktivitāti ietekmējošo parametru izpēte un klasifikācija pēc faktora nozīmīguma, eksperimentāls pētījums ar mikroklimata parametru vērtību scenāriju variācijām un to ietekmi uz lietotāju kognitīvajām spējām, kas izteiktas procentuālā produktivitātes kritumā. Pētījums rezultējies universāli pielietojamā matricā, kas satur rekomendējamas iekštelpu klimata parametru vērtības četrām komforta klasēm, un prognozēto ietekmi uz lietotāju darba spējām, kā arī rekomendācijas vides uzlabojumam.
RTU un RSU darbinieki pētījumā un publikācijās ieguldīja savas teorētiskās zināšanas, savukārt Lafivents komanda ieguldīja savu labsajūtu un praksē gūtās zināšanas, lai nodrošinātu eksperimenta norisi, matricas izveidi, simulāciju modeļu rezultātu validāciju un optimizācijas stratēģiju integrēšanu ēku vadības automātikas sistēmu, enerģijas patēriņa un iekštelpu klimata monitoringa platformā “Intellify”. Projekta rezultātā paplašinātas Latvijas un Eiropas savienības iespējas sasniegt ar enerģijas patēriņa optimizāciju saistītos mērķus, dodot zinātnisku un praktisku ieguldījumu enerģijas pieprasījuma balansēšanā, samazināšanā un optimizācijā, vienlaikus veicinot iekštelpu klimata komforta līmeņa uzlabošanu.
31.01.2024
Projekta piektajā ceturksnī noritēja darbs pie plaši pielietojamas mikroklimata parametru matricas ar četrām darba vides kategorijām pilnveides, kuras vērtības balstītas normatīvajos aktos, relevantas zinātniskās literatūras analīzē un reālajā darba vidē veiktā eksperimenta rezultātos. Tika veikta testa ēkas modeļa validēšana un kalibrēšana balstoties izvēlētās ēkas enerģijas patēriņa un mikroklimata mērījumos. Izveidots algoritma sistēmas kodols, kas testa ēkas parametrisko, dinamisko simulāciju rezultātu datu apstrādi veic automatizēti, un, atkarībā no to vērtības, sniedz automatizētu rekomendāciju, kā uzlabot ēkas inženiersistēmu enerģijas patēriņu.
31.10.2023
Projekta ceturtajā ceturksnī noritēja darbs pie izstrādātā optimālas darba vides un optimālas ēkas darbības teorētiskā modeļa validēšanas. Reālas vides biroja telpās, koriģējot iekštelpu klimata parametrus un veicot kognitīvos testus, pētīta iekštelpu klimata parametru izmaiņu ietekme uz darbinieku produktivitāti. Veiktas sekmīgas dažādu parametru simulācijas, kuru rezultātā iegūti iekštelpu klimatu raksturojošie lielumi un to nodrošināšanai nepieciešamais enerģijas patēriņš.
31.07.2023
Projekta trešajā ceturksnī izstrādāts energoefektivitātes teorētiskais modelis, kas aprēķina optimālus inženiertīkla iestatījumus, kas nodrošinātu optimālu darba vidi, izejot no produktivitātes algoritmu aprēķinātajiem parametriem. Biroja ēkā Rīgā uzstādīta platforma ar integrētu produktivitātes un optimāla klimata aprēķina modeli, kas atspoguļo enerģijas un darbinieku izmaksas, kā arī, balstoties uz produktivitātes teorētisko modeli un āra vides prognozētajiem klimatiskajiem datiem - temperatūru, saules intensitāti, vēja ātrumu, automātiski regulē HVAC mezglus, lai nodrošinātu optimālu vidi. Izveidota metodoloģija darbinieku labsajūtas datu ievākšanai, veicot aptaujas, un to rezultātus salīdzinot ar produktivitātes / klimata teorētisko modeli.
30.04.2023
Projekta otrajā ceturksnī noritēja darbs pie produktivitātes un energoefektivitātes teorētisko modeļu izstrādes. Esam izstrādājuši produktivitātes un komforta līmeņa teorētisko modeli, kas atspoguļo telpas mikroklimata un gaisa kvalitātes ietekmi uz cilvēku produktivitāti, un produktivitātes un izmaksu sakarību teorētisko modeli, kas, ņemot vērā industrijas un uzņēmuma rādītājus, atspoguļo produktivitātes izmaiņu izmaksas ēkas lietotājam. Balstoties uz produktivitātes algoritmu aprēķinātajiem parametriem, ēkas inerci, laika prognozi un ēkas aizņemtību, esam iztrādājuši energoefektivitātes teorētisko modeli, kas aprēķina optimālus inženiertīkla iestatījumus noteikta komforta līmeņa nodrošināšanai par iespējami zemākām enerģijas izmaksām.
31.01.2023
Projekta pirmajā ceturksnī esam noslēguši līgumus ar sadarbības partneriem - Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti, sadarbībā ar kuriem uzsākts darbs pie produktivitātes un energoefektivitātes teorētisko modeļu izstrādes.
Esam izpētījuši dažādus iekštelpu klimata rādītājus un to ietekmi uz ēku lietotāju komfortu un produktivitāti, un definējuši optimālu darba vidi, kā arī izveidojuši teorētisko bāzi optimālās darba vides atspoguļošanai datu monitoringa un analītikas platformā.
Esam iepazinušies ar pētījumiem par ēku energosertifikāciju un secinājuši,ka spēkā esošie ēku energosertifikāti neatspoguļo informāciju par ēkas inženiersistēmu stāvokli un esošo komfortu, tāpēc eksistē dažādi projekti Eiropas brīvprātīgā sertifikāta izstrādei. Esam atraduši veidu energoefektivitātes un komforta atspoguļošanai platformā un uzsākuši darbu pie automatizēta energopatēriņa un klimata datu atspoguļošanas Eiropas Savienībā saprotamā formā.
Esam izveidotojuši pētījuma demovidi Lafivents birojā atgriezeniskai saitei par biroja darbinieku produktivitātes saistību ar iekštelpu klimatu.
01.11.2022
SIA Lafivents uzsāk pētījumu “Datu monitoringa algoritmu izveide enerģijas patēriņa samazināšanai ēkām, ņemot vērā komforta parametrus un cilvēku produktivitāti”. Pētījuma ietvaros, sadarbībā ar darba drošības un vides veselības nozares speciālistiem un ēku inženiersistēmu energofektivitātes speciālistiem, paredzēts izveidot ēku monitorēšanas algoritmus, kas dod automātiskus padomus, kā nodrošināt ēkas energoefektīvu pārvaldību, vienlaikus nodrošinot ēkas lietotājiem optimālu darba vides komfortu. Pašlaik notiek darbība pie pētījuma sadarbības partneru atlases un pētījuma plānošanas.
Pētījums tiek realizēts Enerģētikas un transporta kompetences centra projekta Nr. 5.1.1.2.i.0/1/22/A/CFLA/001 ietvaros.
